Tā vienkārši notiek,
Mums blakus jau līst!
Uz kurpēm dubļi,
Un palejas slīgst.
Bet es gribu sajust,
Kā lietus sit jumtu.
Tici, es gaidītu…
Stundu!?
Tā mazliet savilkās,
Mākoņi, domas.
Es mazgāju lietū
Kurpes un rokas.
Tik tuvu zemei,
Es noliecu galvu.
Un varbūt pat negribot,
Klusi…
Raudu.
Tāda ir laime!
Re, saule kāpj laukā.
Asaras izgaist
Savilktā plaukstā.
Un atkal mani lielceļi,
Atkal manas domas.
Pirms saullēkta mēs tikāmies,
Lai neatlaistu rokas!