Es nebaidos zaudēt,
Es nebaidos krist.
Jūs varat zākāt, jūs varat sist.
Man sava stāja, būvēta māja,
Man sava doma, man paša ceļš.
Es nelieku Tev līdzi nākt,
Es nelieku Tev sāpināt.
Es atvēršu durvis tiem, kuri nāks,
Bet nepiedošu tiem, kuri melos un krāps.
Ne Tev mani zābaki, ne Tev manas šņores,
Es pats purvu bridis un pāršuvis zoles.
Ja Tu biji!? Paldies par to!
Ja esi – mums ir jādzīvo!
Un viss, kas bijis, paliks kā bildes pie sienas.
Mums katram savas rūpju un prieka dienas.
Bet nenāc, ja gribi manā sētā spļaut,
Nenāc! Es negribu Tevi par draugu vairs saukt.
Vislabāk, ja aiziesim projām pavisam,
Neatjaunosim to, ko varbūt nīstam.
Es gribu palikt pie manas mājas,
Sava spēka un gara stājas!