Cik varēju!? Atstāju.
Cik spēka, tik gāju.
Visbiežāk sāpēja,
Kad… Nezināju.
Tā domas pie domām,
Kā šūnās medus.
Saauga kopā,
Bet sirds nekūst,
Tik ātri kä ledus.
Sirds mana jautā:
“Klau, prāts arī jūt?”
Vai tiešām mums abiem
Kopā būt?
Es gribu izjust, sajust un baudīt,
Prāts saka:”Nevajag, nevajag, nevajag glaudīt.
Un cīņu starp abiem, no malas es skatos,
Kā trešais, kurš lieks – uz cīņu es prasos.
Dzīvot!?
Iet!?
Stāvēt!?
Smiet!?
Palikt!
Un neaizsniegt?
Un atkal domas, kā medus šūnās,
Pirms izmests tiek…
Jāpagrūstās!