Te mani soļi ir gājuši reiz,
Es zinu, kas bijis ir nepareiz’.
Es turpinu iet, jo mēķis ir cits,
Kļūdīties, mācīties un visu no sirds.
Tie mani soļi, tās manas kļūdas,
Lēni, lēni tērauds rūdas.
Es neskaitu soļus, es baudot eju,
Ja nāksi pretī, nāksi uz deju?
Man patīk saulrieti, ceļš, kuru eju,
Es mazliet raudu, es mazliet smeju.
Bet zinu, ka sasniegšu saulrieta glāstu.
Ja būsim blakus, Tu zināsi manu stāstu…
Un kāpēc šurp nācu!