Garām tādai pieturai,
Kur arī šonakt kluss.
Bij’ dzirdēts vēl pirms dienām trim,
Tai garām braucis autobuss.
Tur vientuļš sols ar rasu klāts,
Uz kura sirdi grebis kāds.
Tā paliks, stāstot mēnesim,
Kā ticēt sev un liktenim.
Tā vienkārši notiek,
Šeit pieturā kluss.
Te naktī vairs nepiebrauc
Autobuss.
Lai sirds uz sola,
Mums jāapsola!
Tikties te…
Gadu no gada.