Ja mēs kādreiz šķīrāmies, Vai šķirsimies kā ne, draugi. Tad zini, ka es piedodu, Bet zini!? Viss ir cauri. Tā tas notiek, zari lūzt, Tos sazāģē un daži pūst. Ne mums kādam jāizpatīk, Ne mums jābūt draugiem. Paliksim pie nosaukuma, Draugi - blakus prauliem. Mainās mūsu uzskati, Mainās mūsu domas. Žēl (varbūt), ka mazliet atlaidām, Mūsu dotās rokas. Tā tas notiek, šķirās, dzimst. Visam kādreiz jānomirst. Es eju laimīgs, mācos krist, Piecelties un dubļust brist. Dzīve mainās, draugi zūd, Varu labs pret Tevi būt. Bet, ja šķīrušies mēs esam, Tālāk katrs savu dzīvi nesam.