Posted on 01.02.202201.02.2022 by Mārtiņš Bergmanis Kad stāstīju visu, it visu –no sirds,Kad dalījos visā. Tev bija jānotic!Neprasi man citu patiesību,Neliec uz spēles mīlestību! Kad viss ir salūzis –Cerība mirst!
Posted on 01.02.202201.02.2022 by Mārtiņš Bergmanis Es atgūlos pļavā un ieklausos dabu.Nu, ko? Ko es te pakritis daru?Jūs jau ziniet, kā vajag būt.Tad savāciet pļavu un visu, ko mana sirds jūt. Skalojiet kambarus,Dīrājiet jūtas.Un pļavas pataisiet vienādi brūnas. Lai viss būtu rāmjos, tā, kā jums tīk,Un neko vairs nevajag izmainīt.
Posted on 01.02.202201.02.2022 by Mārtiņš Bergmanis Mazliet ar asarām, mazliet no lietus,Es tīru savu dvēseli un mazgāju logus.Es gribu sakoptu visu ap sevi,Patiesu bildi un patiesu Tevi!
Posted on 01.02.202201.02.2022 by Mārtiņš Bergmanis Tev nav mana pagātne,Un nav Tev manas kurpes.Tu saki – redzi spilgtu sauli,Bet es gaidu zvaigznes. Ne, Tev manas atmiņas,Un ne, Tev – manas kurpes.Tiksimies pie apvāršņa,Lai saskaitītu zvaidznes.
Posted on 01.02.202201.02.2022 by Mārtiņš Bergmanis Man ir daži draugi,Daži paziņas un skauģi.Man ir tādi, kuri mīl,Kuri palūr un tādi, kas smīn! Es neskaitu, vēroju, eju – pats savu gaitu,Es dzīvoju un tomēr gaidu.Kad pasaule labāka reiz kļūs,Un godīgs cilvēks kadrez būs!
Posted on 01.02.202201.02.2022 by Mārtiņš Bergmanis Laimīga dzīve?Nē! Skaisti tās mirkļi.Un tādus var sajustTikai – ar sirdi. Pirms uzrakstu vēstuli Tev ar roku,Gribu, lai zini, ka šādā pasaulē – smoku.
Posted on 01.02.202201.02.2022 by Mārtiņš Bergmanis Mēs nezinām cik ilgi…Bet tik ļoti, ļoti… Ar sirdi!Nekrājiet mantu, tā paliks veca!Bet nolieciet galvas viens otram…Uz pleca. Es gribu tādus saulrietus,Kur neatlaižam rokas.Un novēlēt pirms tumsa nāk:Jums visam…Jāizdodas!
Posted on 01.02.202201.02.2022 by Mārtiņš Bergmanis Dažreiz tā vajag!Tā vajag un viss.Izbraukt un aizsniegtDebesis. Dažreiz tā vajag,Neteikt skaļi.Cik ļoti, ļotiAr Tevi ir labi. Un dažreiz tā vajag,Lai asaras rit.Mēs tiksimies kaut kad…Pēc divpadsmit!!!
Posted on 31.01.202231.01.2022 by Mārtiņš Bergmanis Bildē – kā idille!Sakopts un spožs.Bet dzīvē!? Starp mums –Tiek būvēts liels žogs. Jo ticēt Tev nevaru,Pielaist vairs negribu.Tāpēc tā labāk,Lai…Tevi vairs neredzu. Un labāk, lai žogsUn lēnām dzīst rētas.Bet skaistās durvisPriekš Tevis ir…Slēgtas!
Posted on 31.01.202231.01.2022 by Mārtiņš Bergmanis Gluži, kā saplēstās pudeļu lauskas,Asas un raupjas ir kļuvušas plaukstas.Kaut kur līdzīga lauskām ir – sirds.Es negribu līmēt… Tā arī ar cilvēkiem,Kas saplēsts… Viss!Es negribu līmēt…Debesis…
