Tā vienkārši notiek,
Mums blakus jau līst!
Uz kurpēm dubļi,
Un palejas slīgst.
Bet es gribu sajust,
Kā lietus sit jumtu.
Tici, es gaidītu…
Stundu!?
Tā mazliet savilkās,
Mākoņi, domas.
Es mazgāju lietū
Kurpes un rokas.
Tik tuvu zemei,
Es noliecu galvu.
Un varbūt pat negribot,
Klusi…
Raudu.
Tāda ir laime!
Re, saule kāpj laukā.
Asaras izgaist
Savilktā plaukstā.
Un atkal mani lielceļi,
Atkal manas domas.
Pirms saullēkta mēs tikāmies,
Lai neatlaistu rokas!
Man vajag tālus lielceļus,
Man vajag daudz, daudz domu.
Man vajag tādus cilvēkus,
Ar kuriem neatlaist roku.
Visā daļa dvēseles,
Visā mana sirds.
Es gribu būt laimīgs,
Pat tad, kad jānomirst.
Es dzīvoju un izbaudu,
Visu, kas man dots!
Visu! Tā lai pateiktu,
Ka viss bij’ izmantots.
Lielceļi, saurieti, saulēkti un miers,
Bērni smiekli, asaras un mūsu kopīgs miegs.
Uz kliņķa ir atslēga, un vēstule – ar roku.
Godīgu šo pasauli!
Lai nenosmoku!
Tāda šī pasaule iet lēnām bojā.
Tik daudz melu un liekulību,
Faktu, lietu sagrozītu.
Ticība tā lēnām irst.
Viens otru tā vienkārši pasūta d***”
Bez atbildības un disciplīnas,
Aug tādi, kas alkst atriebības.
Nozagta ticība, varbūt tāds mērķis?
Pasaule šobrīd ir viens vienīgs brāķis.
Sašķeltas valstis un pilsonības
Uzradušās personības.
Izrauti teikumi, vārfi tiek presē,
Nu, nav, nav kas puišeļus dresē.
Un kamēr vien nebūs atbildīgo,
Un tādi būs, kas bagāti dzīro!
Mēs šķelsimies paši, kā pupas no pāksts,
Izslēdziet šādu pasauli kāds.
Tā es te atnācu,
Brīžos, kad skumji.
Tā es te sēžu… Tagad!?
Kad prieks!
Tā mēs te sēdēsim,
Kad būsim lieli.
Joprojām vērot,
Kā saules rieti…
Noriet, pāriet, izgaist un zūd,
Bet…
Es gribu uz mūžu! Kopā būt!
Lai sāp, lai prieks!
Es pasauli skatos!
Un visu dzīvi, visu!
Es mācos!
Un atkal aiz apvāršņa saule riet,
Laime ir klusa!
Mums jāpaliek!
Garām tādai pieturai,
Kur arī šonakt kluss.
Bij’ dzirdēts vēl pirms dienām trim,
Tai garām braucis autobuss.
Tur vientuļš sols ar rasu klāts,
Uz kura sirdi grebis kāds.
Tā paliks, stāstot mēnesim,
Kā ticēt sev un liktenim.
Tā vienkārši notiek,
Šeit pieturā kluss.
Te naktī vairs nepiebrauc
Autobuss.
Lai sirds uz sola,
Mums jāapsola!
Tikties te…
Gadu no gada.