Garām tādai pieturai, Kur arī šonakt kluss. Bij' dzirdēts vēl pirms dienām trim, Tai garām braucis autobuss. Tur vientuļš sols ar rasu klāts, Uz kura sirdi grebis kāds. Tā paliks, stāstot mēnesim, Kā ticēt sev un liktenim. Lai sirds uz sola, Mums jāapsola! Tikties te... Gadu no gada.
Šonakt savas domas Es sakrauju zārdos. Un meklēju pircējus Kurš pirks tās, kurš pārdos? Bet tās ir manas! Tu pārlasīsi!? Ja – jā,!? Es baidos – nesapratīsi. Mēs redzam vienu sauli, Un mēnesi spīdam. Bet neredzam blakus Cilvēkus krītam. Es krītu un pasaku Saved mājās zārdus. Un aiztaisi, promejot, Aiz sevis... Vārtus.
Kāds atnāks, kāds aizies. Kāds skaudīs, kāds piedos. Cits vēros, cits klaigās, Cits paliks, cits! Staigās... Es mīlu Tu baidies Viņš smaida Viņa gaida Mēs dodam Jūs ņemat Viņi to izmanto Viņas tad līksmo. Un atkal es uzticos Kādam par daudz. Es zinu, ka Dieviņš Pieri rauc. Es mācos, es mācos! Tīrīt un šķirot. Es varu Tev pateik: "Lūdzu, piedod!" M. Bergmanis. 28.aug.2022.
Lai sasniegtu!?
Es iešu!
Tā rāmāk!
Un uz priekšu!
Un tāpat – līdzskrējēji.
Man jāsatiek ar gājējiem
Un tiem, kas malās sēž.
Mēs ejam vienu ceļu,
Un visiem tas būs savs.
Lai kāds tas katram būtu,
Ir ceļš un ceļa gals.
Es eju savu ejamo
Un dziedu savu dziedamo.
Bet, dažkārt, tā vien domāju,
Kur atstāt savu nesamo.
Ne visu līdzi paņemšu,
Ne…! Visu man vairs vajag.
Un varbūt citreiz klusēju
Es… Mīļā miera labad!
Es mazliet vairāk vēroju,
Kas uz un ap šo ceļu.
Cik cilvēku, tik viedokļu,
Bet!!!!
Es eju savu ceļu.
M. Bergmanis 3.sept.2022.
Lai sasniegtu!?
Es iešu!
Tā rāmāk!
Un uz priekšu!
Un tāpat – līdzskrējēji.
Man jāsatiek ar gājējiem
Un tiem, kas malās sēž.
Mēs ejam vienu ceļu,
Un visiem tas būs savs.
Lai kāds tas katram būtu,
Ir ceļš un ceļa gals.
Es eju savu ejamo
Un dziedu savu dziedamo.
Bet, dažkārt, tā vien domāju,
Kur atstāt savu nesamo.
Ne visu līdzi paņemšu,
Ne…! Visu man vairs vajag.
Un varbūt citreiz klusēju
Es… Mīļā miera labad!
Es mazliet vairāk vēroju,
Kas uz un ap šo ceļu.
Cik cilvēku, tik viedokļu,
Bet!!!!
Es eju savu ceļu.
M. Bergmanis 3.sept.2022.
Dažreiz gribu apstāties, Un izpūst steigas elpu. Man vajag zaļas pļavas, Un, dažkārt, savu telpu. Es nemūku un neslēpjos, Es mazliet, mazliet apstājos. Lai saklausītu, izstāstītu, Kādam, kur es eju. Es apstājos, lai redzētu, Zemi – koši dziedam. Apstājos, lai baudītu Sauli – gravā rietam. Tu steidzies, Draugs. Es panākšu! Es piekusu mazliet! Man vajag mazu atelpu, Un brīnumus mazliet. Un tā es dažkārt apstājos, Uz ceļa, kuru eju. Lai varu mazliet noslaucīt, No asarām es seju.