Tik ļoti gribu mājup!
Lai apskautu dēlu.
Es nezinu, kad, kas?
Var būt par vēlu.
Un tā arvien biežāk,
Lai nav tā, ka par vēlu.
Es saku, ka mīlu savu
Meitu un dēlu.
Tik ļoti, ļoti
Gribu to just.
Lai mūžam no sirds tiem…
Nepazust!
Es gribu braukt naktīs,
Kad rāmāks viss šķiet.
Es gribu savu pasauli
Kājām iet.
Jo visur, kurp piestāju,
Piesienu sirdi.
Cilvēkiem, lietām, vietām…
Tas slikti!!?? Bet gribu es sajust,
Pat tad, ja tas sāp.
Lai otreiz šīs kļūdas –
Nesanāk.
Sāp arī bagātam,
Gudrajiem, vājam.
Cik ļoti, ļoti sajust?
Mēs mākam?! Un es vēl mācos
Tāpat man sāp
Bet vai es varēru
Citādāk?